Pēc savas pasaules uztveres vairāk esmu optimists, nevis no to šlakas, kam konjaks vienmēr garšo pēc blaktīm. Taču ziemas olimpiskajās spēlēs un, kā rādās arī Phjončhanā daudzas lietas smaržo pēc blaktīm. Proti, TV ekrānā viss ir skaisti kā vācu melodrāmā, bet reālajā pasaulē izrādās, ka TV ekrānu lillā krāsa ir pelēka, ka daudz kas no tā, par ko sajūsminās TV skatītājs, uz vietas – spēlēs esošajam sportistam vai žurnālistam, nemaz nerunājot par skatītāju, kurš reti kur tiek klāt, nav tik skaists (izskaistināts?). Par ko kārtējo reizi pārliecinos, lasot līdzjutēja dienasgrāmatu Sportacentrs.com. Rolands vairākus gadus strādāja “Sporta Avīzē”, profesionāli rakstīja par sportu, bijis daudzos sporta pasākumos, vairāk gan tenisa, bet olimpiskās spēles kā skatītājam viņam šīs ir pirmās. Arī sportisti, kuriem acīm priekšā nav zvīņas, spēj uz šo “lielāko ziemas sporta” festivālu paskatīties ar neaizmiglotām acīm. Jo reālajās olimpiskajās spēlēs daudz kas ir citādi, nekā to redzam TV ekrānos.

Laikā, kad visa Latvija gaida Phjončhanas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju, hokeja saime gaida ziņas par Latvijas izlasi. Kas sešu (!!) treneru uzraudzībā jau aizvadījusi divus divu stundu treniņus un 9. februārī to darīs, treniņu beigs – pat Phjončhanas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas laikā... Pagaidām gan “Volvo” ledu vairāk slīpē atšķaidīts “Dinamo”, ko papildinājuši vairāki Latvijas U-18 izlases spēlētāji (kandidāti?) un vēl daži. Ceturtdien Bobam Hārtlijam palīgos bija Ģirts Ankipāns un Edgars Masaļskis no “Dinamo”, Latvijas U-18 izlases galvenais treneris Oļegs Sorokins, kā arī Rodrigo Laviņš un Aldis Āboliņš. Diemžēl pirmās stundas beigās ceļgala savainojumu dabūja mūsu Lugāno “Preslijs” - Elvis Merzļikins, bet treniņš ar vienu vārtsargu vien nav nopietns. Pat Hārtlijam ne. Pēdējās 45 minūtes uz ledus pārsvarā palika jaunie, mētājot ripas uz Antona Naumova vārtiem vai uz... tukšajiem. Šis gan arī nebija tas sastāvs, kas 15., 16. un 17. februārī Herningā (Dānija) spēlēs ar Austrijas, Francijas un Dānijas izlasēm.

2018. gada ziemas olimpiskās spēles gandrīz jau klāt. Visa Latvija ne tikai gaida, kad spēļu atklāšanas ceremonijā ar sarkanbaltsarkano karogu Daumanta Dreiškena rokās stadionā iesoļos mūsu olimpieši un viņiem no goda viesu ložas pamās Raimonds Vējonis. Tauta vairāk par visu gaida sacensības un medaļu lietu tajā. Jo pat Korejā katrs suns zina, ka Latvija ir ziemas sporta lielvalsts. Un sporta lielvalstīm pieklājas tikt apzeltītām, apsudrabotām vai vismaz apbronzētām. Protams, “Vienos vārtos” arī nevar stāvēt malā, kad jūtams medaļu tuvums. Lai būtu pēc iespējas objektīvāk, Latvijas sportistu izredzes Phjončhanā prognozēsim četrās kategorijās – idiotiskā prognoze, optimistiskā, reālā un pesimistiskā. Lai katrs “Vienos vārtos” lasītājs var izvēlēties savējo.

Lai arī Dāvis Bertāns nupat kā aizvadījis savu labāko mēnesi Nacionālajā basketbola asociācijā, krietni pacēlis savu vērtību un kā vasarā topošais brīvais aģents noteikti piesaistījis arī citu NBA komandu uzmanību, viņa vēlme palikt Sanantonio būtu vairāk nekā saprotama – jo vēsture rāda, ka ļoti reti kuram spēlētājam aiziešana no „Spurs” izrādījusies solis karjerā augšup. Taču šo vēlmi var iedragāt „Spurs” lielā mērā jau šobrīd aizpildītie algu saraksti, un Bertānam vasarā var nākties izvēlēties starp Sanantonio sakārtoto sistēmu un cīņu par čempionu titulu vai lielāku līgumu un cerībām uz lielāku spēles laiku citā komandā.

2017. gada 30. janvārī paprāvs pulciņš Latvijas volejbola sabiedrības cilvēku nāca klajā ar atklātu vēstuli, kurā aicināja objektīvi izvērtēt esošo situāciju volejbolā, godīgi un atklāti diskutēt par (ne)notiekošo sporta veida dzīvē mūsu valstī. Vēstules pavadošajā dokumentā sporta sabiedrība tika iepazīstināta ar domubiedru grupas izstrādātu volejbola stratēģisko vīziju 2017. – 2021. gadam. Pāris dienas vēlāk par Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidentu atkārtoti tika ievēlēts Atis Sausnītis. Lai gan gaisotni kongresā par mierīgu nosaukt nevarēja, ilggadējais federācijas vadītājs saņēma 53 no 58 biedru balsīm – pārliecinoši!Kopš prezidenta vēlēšanām pagājis gads, vēlāk opozicionāri centusies iesaistīties federācijas darbā, mainīt pastāvošo iekārtu, uzlabot situāciju sporta veidā, taču pašu izvirzītie mērķi sasniegti tikai daļēji. Federācijas prezidenta amatā joprojām Sausnītis, īstas pārmaiņas tā arī nav notikušas. Lūkojām skaidrot, kāpēc? Volejbola sabiedrība nav gatava pārmaiņām? Puses piekritušas mierīgai līdzās pastāvēšana? Cīņa par varu, ietekmi un savu ideju realizēšanu turpinās? Opozicionāri nebaidās nosaukt darbus, kurus lielā mērā viņu rokām izdevies paveikt nepilna gada laikā, neieņemot nekādus amatus, bet vai būs arī “revolūcija” un “asinis”? Dzīvosim, redzēsim. Šoreiz stāsts par samierinātāju – kādu Jāni Buku, kuram volejbols nav svešs jau no agras bērnības. Nu viņš gatavs nākt un darīt, lai volejbols atgūtu savu agrāko spozmi.

Varam uzskatīt, ka 28. janvārī Rīgas “Dinamo” pabeidza savu desmito sezonu KHL. Divas atlikušās spēles ar Minskas “Dinamo” (27. februārī Minskā) un Helsinku “Jokerit” (1. martā Rīgā) neko fundamentāli vairs izmainīt nevar. Kā nevar? “Dinamo” taču vēl ir iespējams otro gadu pēc kārtas nepalikt pēdējiem KHL... Cēls mērķis! Vairums janvāra maču, tāpat kā Špenglera kauss, gan parādīja, ka lielākajai daļai hokejistu ir vienalga, kura vieta. Vai tad nu pirmo reizi pēdējie?

ULEB Eiropas kauss jau izsenis tiek uzskatīts par otro prestižāko Eiropas klubu turnīru basketbolā. 2014./2015. gada sezonā, kad Kristaps Porziņģis Seviljas komandas sastāvā tika atzīts par Eiropas kausa Uzlecošo zvaigznei, Latviju turnīrā pārstāvēja arī divas komandas - valsts tā brīža aktuālā čempione “Ventspils” un Eirolīgas kvalifikācijā zaudējusī vicečempione “VEF Rīga”. Tā bija pēdējā reize, kad kāda Latvijas komanda startēja ULEB Eiropas kausā. Saasinoties FIBA un Eirolīgas kašķim, no Eiropas kausa skatuves salīdzinoši klusi nozuda arī Latvijas pārstāvniecība komandu veidolā. Kāpēc tā? Kam jānotiek, lai atkal kāds Latvijas klubs startētu ULEB Eiropas kausā? Vai tur Latvijas pārstāvji maz tiek gaidīti?

Profesionāls atlēts līdz karjeras beigšanai parasti savā sporta veidā ir pavadījis lielāko dzīves daļu. Cilvēks ir pieradis pie ikdienas ritma, un lauzt šo rutīnu nav viegli, tādēļ daudzi sportisti pēc karjeras beigām vismaz izmēģina sevi trenera arodā. Aplūkojot trīs populārākos komandu sporta veidus, pamēģināsim saprast, kas jāpaveic, lai sportists pēc karjeras beigām kļūtu par treneri. 1. daļā par futbolu.

Apkārt tieši nedēļa kopš pirmās Kontinentālās Hokeja līgas (KHL) spēles, kas Rīgā norisinājās zem klajas debess. Atmiņas no šī pasākuma lielākajai daļai pozitīvas, taču tā organizēšana prasījusi gan ievērojamus finansiālus, gan arī cilvēkresursus. Kamēr par finansēm kluba vadītāji plašos komentāros neizplūst, aprobežojoties ar standarta frāzēm un spēlē futbolu, Rīgas “Dinamo” tehniskais administrators Armands Daugaviņš neslēpj, ka vairākas nedēļas pirms pasākuma gulējis maz, nervi bijuši uzvilkti, taču viss plānotais izdevies. Lai gan dienu iepriekš treniņā šķīda viens no laukuma aizsargstikliem, tika sabojāta laukuma ledus saldēšanas iekārtas viena no caurulēm, šobrīd kluba vadība pauž cerību, ka šāds pasākums varētu kļūt par ikgadēju tradīciju!

Latvijas hokeja izlases treneru štābā divus gadus pavadījušo un gandrīz par galveno treneri kļuvušo Tomu Kūlenu satiku Polijas pilsētā Krakovā, kur viņa trenētā GKS „Katowice” vienība janvāra vidū aizvadīja vietējās līgas maču. Lai arī bullīšos tika ciests zaudējums, Kanādas treneris neslēpa smaidu, runājot par hokeju un atceroties Latvijā pavadītos gadus. Viņa piere saraucās tikai vienā brīdī – kad tika piesaukts bijušā LHF prezidenta Kirova Lipmana vārds, un Kūlens neslēpa sašutumu par Lipmana aizvainojumiem un negodīgumu. Iespaidus par Latviju gan Kūlenam tas nav sabojājis, taču nu viens no viņa lielākajiem mērķiem ir ievest Polijas izlasi elites divīzijā un tur aizvadīt spēli pret Latviju.

Veidojot savu hokeja nākotnes tabulu, biju ierēķinājis, ka pret Habarovskas “Amur”, Minskas “Dinamo” un Hantimansijskas “Jugra” mūsu “Dinamo” dabūs vismaz sešus punktus. Diemžēl tikai viens no deviņiem – overtaima zaudējums KHL otrajai vājākai komandai “Jugra”. Pirmā vājākā diemžēl esam mēs... Jau otro gadu pēc kārtas.

Atzīmējot Kontinentālās hokeja līgas un kluba desmit gadu jubileju, rīt pulksten 13:00 Rīgas "Dinamo" aizvadīs maču zem klajas debess. Pirmajā treniņā bija vairāki incidenti, ieskaitot izsistu aizsargstiklu, tomēr pats galvenais – ledus kvalitāte – bija kārtībā. Biļetes izpārdotas pirms laba laika, un uz spēli sanāks astoņi ar pusi tūkstoši līdzjutēju. Kas ir mazāk nekā spēj uzņemt "Arēna Rīga". Likumsakarīgi rodas jautājums par mača norises vietas izvēli. Kā dzīvē bieži notiek, visu noteica izmaksas.

Lai gan sinoptiķi vēl sola pamatīgu aukstumu, Latvijas hokeja gaiteņos jau jūtami pirmie pavasara aizmetņi. Tas nozīmē, ka temperatūra kāpj, galvas kļūst karstas, kāds noķer iesnas, kāds pavasarīgu klepu… Izņēmums noteikti nebūs arī šis pavasaris, līdz kuram gan vēl nedaudz jāpagaida. Šobrīd dienaskārtībā stāsts par Latvijas hokeja izlases pārbaudes spēlēm februārī. To tuvums nervozas padara Latvijas Hokeja federācijas un Rīgas “Dinamo” kluba bosu attiecības. Kamēr “dinamiešiem” februāra plānos ir došanās uz vietu, kur regulāri risinās Pasaules ekonomikas forumi - Davosu, Latvijas izlases bosiem jālauza galva, kā “izklaidēt” Bobu Hārtliju, nodrošinot viņam kaujas spējīgu izlasi dalībai turnīrā Dānijā. Eļļu ugunij piešauj arī fakts, ka izlases “bāzes komandas” jauniešu komanda turpina dalību Krievijas Jaunatnes hokeja līgā… Kas cīnīsies zem Hārtlija karoga turnīrā Dānijā? Pret Kanādu gribētāju spēlēt netrūkst, būšot arī daži paši, paši spicākie. Neiztiekam arī bez baumām par un ap Laura Dārziņa apdrošināšanas jautājumu...

Francijas bagātākais klubs PSG iepriekšējā vasarā pamatīgi satricināja ne tikai futbola, bet arī visu sporta pasauli. Kā nu ne, ja vēl gadu iepriekš Mančestras "United" franču pussargu Polu Pogbā nopirka par nedaudz vairāk nekā 100 miljoniem eiro un transfēru rekords, ja neskaita pašus pirmssākumus, līdz šai vasarai vēl nekad nebija labots vairāk nekā divas reizes. Taču pēc 222 miljoniem eiro par Neimāru vēlāk sekoja vēl viens sprādziens – 145+35 miljoni par franču talantu Kilianu Mbapē. Lielās ažiotāžas laikā ārzemēs gan līdzjutēju komentāros, gan žurnālistu rakstos, gan pat klubu un federāciju vadītāju replikās izskanēja daudz un dažādu prognožu, pieņēmumu un kritikas, taču daudz kas no tās arī bija krietni pārspīlēts un nepamatots. Mēģināsim sīkāk palūkoties uz šiem transfēriem un to, kā parīzieši šādus darījumus vispār var (vai nevar) atļauties.

Četrās mājas spēlēs izcīnītie pieci punkti ir par maz, lai atkal neatpaliktu no “Ladas”, “Jugras” un “Slovan”. Ar pieciem punktiem no 12 iespējamiem (mazāk par pusi!) vēl mazāk ir iespējams panākt kādu no priekšā skrejošajiem. “Lada” (-2) un “Jugra” (-3) gan nekur tālu nav aiztecējušas – ja mērķis ir tikai nebūt pēdējiem visā KHL - , toties Rietumu viceautsaiders “Slovan” (-7) nu jau atkal ir trīs uzvaru attālumā...

Vakarā, kad Rīgas "Dinamo" zaudēja arī teorētiskas izredzes kvalificēties izslēgšanas spēlēm, tribīnēs valdīja klusums – nebija nedz bungu rīboņas, nedz ierasto saukļu. Attiecībās starp fanu klubu un "Dinamo" vadību atkal izskrējis melns kaķis – Jurčikam Raganai aizliegts uz mačiem ierasties maskā. Un kluba vadība ir kategoriska. "Ja fanu klubs tā rīkosies, tad organizēsim citu klubu, kas būs lojāls komandai," sarunā ar Sportacentrs.com teica "Dinamo" padomes priekšsēdētājs Juris Savickis. Viņš Jurčikam Raganai arī pārmeta kluba tēla izmantošanu sevis spodrināšanai un vēlmi doties politikā. Tikmēr pats Jurčiks, kurš saņēmis atbalstu no vairākiem KHL klubiem, piekāpties negrasās: "To es sev nepiedotu. Atkāpšanās ceļa nav."

Ar Kanādas junioru uzvaru Bufalo beidzies pasaules čempionāts U-20. Kanādiešiem šis bija trešais zelts pēdējo demit gadu laikā, zaudētājiem zviedriem – piektais fināls ar ceturto sudrabu. Mazajā finālā amerikāņi pamatīgi apspēlēja čehus, kas principā sen vairs nav nekāds brīnums junioru hokejā – čehi pirmo reizi (!) šajā desmitgadē vispār spēlēja par medaļām U-20 čempionātos, bet amerikāņiem bez šī bija trešā bronza un vēl bijuši arī trīs zelti. Ja labāko kvartetā Čehijas vietā būtu Krievija, tad varētu teikt, ka viss atbilst rangiem un... statistikai.

Basketbolā ir daudzas svarīgas lietas, bet, galu galā, nav nekā svarīgāka par bumbas raidīšanu grozā. Ja komanda nevar trāpīt grozā, tad arī viss pārējais neglābs. Līdz ar to arī Latvijas (šobrīd) lielākās sporta zvaigznes Kristapa Porziņģa sakarā bieži tiek piesaukta tieši metienu precizitāte. Šosezon viņam „Knicks” metienu ir daudz vairāk, taču pēc izcilā sezonas sākuma Porziņģis iekrita ierastajā decembra bedrē ar traumām un krasi kritušos metienu precizitāti, lai gan spēja saglabāt augstu rezultativitāti. Šajā materiālā plašāk par to, kādēļ šī bedre atkal radusies tieši metienu precizitātes ziņā un kādēļ tuvākajās nedēļās diez vai vai gaidāma nostabilizēšanās iepriekšējā līmenī.

Pagājis vairāk nekā pusotrs mēnesis, kopš sporta aģentūra “Prime Athlete”, kuras klientu lokā ir daudz Latvijas basketbolistu, publiski izziņoja, ka uzsākts juridisks process pret 2016. gada Latvijas čempionklubu “Valmiera/Ordo”, kas aģentūrai palikusi parādā par iepriekšējo sezonu. Pēc neoficiālas informācijas summa sastāda piecu ciparu skaitli, taču visi parādi vairs palikuši tikai par mēnesi, pusotru no pagājušās sezonas, un esot plānots līdz pavasarim ar šo problēmu tikt galā. Lūkoju skaidrot pie abām pusēm, kāpēc izveidojies parāds, kāds ir juridiskā procesa iznākums un kā tas ietekmē abu pušu attiecības.

Tūdaļ pēc Ziemssvētkiem mums bija iespēja tālrādē no Davosas vērot trīs mūsu “Dinamo” spēles. Varētu domāt: jauns turnīrs, jauni pretinieki, tātad jābūt arī citam hokejam. Nekā. Tā pati nīkulība, kas KHL visu sezonu pavada “Dinamo”, bija ar viņiem arī Špenglera kausa izcīņā Davosā. Katastrofa pret Šveices izlasi – 1:6, garam palaista uzvara pamatlaikā pret somu HPK – 4:3 (OT) un stipri liela bezcerība pret Hradeckrāloves “Mountfiled” - 1:4.

Latvijas junioru hokeja izlase 1. divīzijas čempionātā izcīnijusi 2. vietu. Pesimists teiktu: tikai otrie! Zaudējot kazahiem un spējot tikai pa ripai iemest frančiem un vāciešiem! Vai tad tie ir uzbrucēji? "Dinamo" skola! Optimists teiktu: 12. vieta pasaulē, kur hokeju spēlē tikai bagātās valstis, tas nemaz nav slikti. Ir mums izlasē vairāki puikas, par kuriem varētu interesēties NHL klubi. Reālists (statistiķis) savilktu kopā dažādu ciparu ailes un secinātu: kopš esam pasaules hokeja otrajā līmenī, šis - 12. vieta ir devītais labākais rezultāts.

Četrās spēlēs – trīs trīspunktu uzvaras un Bratislavas “Slovan” vairs tikai pusotras rokas stiepiena attālumā! Ja vien nākamajā izbraukumā, kas gan ir tāls un pretīgs, - Pekina, Vladivostoka, Habarovska “Dinamo” spēs tempu izturēt, kazi, nebūsim vairs pēdējie arī Rietumos. Spēles kvalitāte ļauj nākotnē raudzīties ar optimismu. Tomēr 15 spēles ir par maz, lai sasparoties uz lielākiem mērķiem.

Neraugoties uz izmisīgajām basketbola aģentu cīņām par vietu zem Latvijas grozu naudas saules un atsevišķu basketbola funkcionāru ne sevišķi skaidro saprātu, 2017. gada beigās groza bumba ir pārliecinošs līderis starp Latvijas komandu sporta veidiem. Vīriešu un sieviešu konkurencē. Vīriešu izlases 5. vieta Eiropas čempionātā ir ļoti augsts sasniegums, kaut mēs visi, ieskaitot “Vienos vārtos” basketbola ekspertu Armandu Krauliņu un izlases bijušo galveno treneri Ainaru Bagatski, labi saprotam, ka šoreiz uzlēkt varēja arī 1935. gada sapņu komandas līmenī. Bet nav ko svētku gaidīšanas laikā gausties! Par Eiropas čempioniem cerēja kļūt 40 valstu izlases, Latvija – piektā. Sievietēm konkurence bija mazliet mazāka – 34 valstis, bet Mārtiņa Zībarta vadītās izlases 6. vieta arī nav slikts panākums. Turklāt izcīnītas tiesības spēlēt Pasaules kausā jeb tā lai visi saprastu – pasaules čempionātā. Kur Latvijas basketbols vēl nav bijis pārstāvēts.

Rīgas “Dinamo” hokeja meistari beiguši kārtējo četru spēļu izbraukumu Urālos un Pievolgā. Neviena bezcerīga zaudējuma, trīs overtaimi, pēc tam – divas bullīšu sērijas, gūti astoņi vārti, zaudēti – desmit, ieskaitot abus zaudējumus bullīšos, punktu tabulā klāt nākuši četri punkti. Komanda spēlē, kārpās, nolemtības sajūtas nav, bet... citi tikmēr aizskrējuši vēl tālāk uz priekšu.

Kā pēdējais no hokeja šā rudens rangiem pienācis aizsargu rangs. Un tam ir loģisks pamatojums – ja dažādās līgās spēlējošus uzbrucējus un vārtsargus var salīdzināt pēc kaut kādām statistikas druskām, tad ar aizsargiem ir daudz grūtāk. +/- lietderība? Jā, bet pat mūsu hokeja ziloņa – Sanda Ozoliņa karjerā šis rādītājs Sandim regulārajā čempionātā svārstījies no +17 Kolorādo 2000. gada sezonā līdz -25 – 2001. gadā. Pat iegūstot Stenlija kausu (1996), tā gada regulāro čempionātu Sandis pabeidza ar 0 lietderību, taču visiem skaidrs, cik lietderīgs viņš bijis.

Lielākie hokeja optimisti gaidīja, ka četrās mājas spēlēs pret “Ladu”, Magņitku, “Automobilist” un “Traktor” mūsu “Dinamo” sapelnīs kādus 9 punktus. Neraugoties uz Magņitogorskas “Metallurg” likstām, pret viņiem netika prognozēta uzvara. Bet “Lada”, “Traktor” un arī šā brīža “Automobilst” tomēr ir mūsu līmeņa komandas. Ja pret tādām nevar dabūt trijpunktu uzvaru, tad cerēt uz kāda (kādu!) panākšanu KHL Rietumu grupas tabulā ir tikpat naivi kā novembra beigās sagaidīt ievu ziedēšanu...

Valsts svētki ir laiks, kad dažs saņem Triju Zvaigžņu ordeni, cits - solīdu tūkstošos eiro izmērāmu valdības atzinību. Malā nevar palikt arī "Vienos vārtos", turklāt cītīgakajiem VV lasītājiem jau pirms kādas nedēļas solīju, ka labāko latvju vārtsargu topam sekos gan uzbrucēji, gan aizsargi. Ar aizsargiem ir grūtāk, tāpēc tos atliksim uz vēlāku laiku. Kas gan jādara uzbrucējiem? Skaidrs, ka jāmet ripa vārtos! Taču pēc šāda - viena kritērija vien nevar veidot rangu. Jo hokejā kā komandu spēlē nepieciešami ir arī klavieru nesēji, pretinieku labāko maiņu neitralizētāji, mazākuma ģēniji utjpr. Tiem, kam hokeja māte ir tikai statistika, var būt arī vilšanās - šis tops, tāpat kā visi manis iepriekš veidotie, būs ar subjektīvisma piegaršu. Proti, virtuāli iejūtoties Boba Hārtlija Latvijas izlases žaketē.

Jebkuras komandas galvenā trenera darbs nav tik vienkāršs, kā no malas izskatās. It seviški situācijā, ja galvenais treneris ir arī ģenerālmenedžeris. Kā tas šobrīd ir Rīgas “Dinamo” un bija arī pērn, kad formāli un pēc būtības abos amatos atradās Normunds Sējējs. Hokeja faniem nezinot spēlētāju algas, cenu un kluba maka biezumu, bieži vien var likties, ka GM lēmumi ir galīgā sviestā un ka žurnālisti bur drāmu. Taču katrs dara savu darbu. Reizēm virziens ir viens, reizēm – pretējs.

Vēl nebija Bobs Hārtlijs ar Latvijas izlasi uzvarējis visas trīs spēles Francijā, kad saņēmu pārmetumus, ka esot slinks: hokeja sezona jau pusē, bet vēl neesot bijis neviens Latvijas spēlētāju rangs. Njā, laiks rit straujāk nekā daždien hokejā. Tiešām rangi nav veidoti kopš gada sākuma. Bet kopš janvāra daudz ūdeņu aiztecējis. Ranga 3. numurs - Edgars Masaļskis nu jau trenē citus, bet janvāra ranga 8. numurs - Edmunds Matīss Kivlenieks nu jau spēlē AHL! Tātad vārtsargu rangs. 2017. gada 12. novembris.

Opā! Cik laiks skrien strauji. Pašam liekas, ka tikai kaut kad aizvakar Čeļabinskas krievs Sergejs Čudinovs guva Latvijas izlases pirmos vārtus A grupas pasaules čempionātā, bet te – izlasē jau spēlē puikas, kas tad – 1997. gada aprīlī vēl nebija pat dzimuši. Kā Kristaps Zīle, kurš Rīgas “Dinamo” un laikam arī izlasē laužas iekšā ar lielu apņēmību. Un saviem principiem. Atsacīdamies pat dot roku kādam no hokeja funkcionāriem, kurš pirms kāda laika Zīli bija izturējies hokejam neraksturīgi zemiski. Izturību, Kristap!

“Dinamo” 4:0 uzvara Jaroslavļā radījusi nelielu optimisma vilni hokeja līdzjutējos un laikam jau cēlusi arī Mika Indraša cenu KHL tirgū. Ja pirms spēles, kurā Miks iemeta divas ripas un bija laukumā visos četros vārtu guvumos, mutiski jau bija panākta vienošanās, ka viņš turpmāk būs Pekinas “Red Star” uzbrucējs, tad pēc šādas superspēles Skanstes ielas kantorī nodomāja – pag, pag! Tā summa, par kuru Ķīnas latvieši grib no mums nopirkt Mikiņu, tomēr ir neadekvēti maza... Gribam vairāk!

Piecu mājas spēļu sērija nepietuvināja Rīgas “Dinamo” hokejistus “play-off” zonai. Lai tā notiktu, ar sešiem punktiem (no 15 iespējamiem) ir par maz. Trijos no pieciem mačiem atkal izdevās vārtos iedabūt tikai vienu ripu... Jā, ar cīņas sparu un pašatdevi viss ir kārtībā, taču hokejā tāpat kā vairumā sporta spēļu par pašatdevi punktus nedod. Ar pašatdevi var tikai nopelnīt skatītāju cieņu, kas šajos laikos arī ir daudz.

“Dinamo” jaunais galvenais treneris Ģirts Ankipāns beidzis pirmo piecu spēļu izbraukumu, no iespējamajiem 15 punktiem paņemdams trīs. Viens punkts Maskavā pret CSKA, divi – Bratislavā pret “Slovan” un trīs bezpunktu spēles ar Podoļskas “Vitjaz”, Ņižņijnovgorodas “Torpedo” un Čerepovecas “Severstaļ”. Ja izdodas iemest vairāk par vienu ripu spēlē, tad varam uz kaut ko cerēt. Bet vienripu spēles turpinās. Tā sezonai beigas var pienākt ātrāk, nekā KHL kalendārā ieplānots.