Leģenda Rīgā: Rikardinju ambīcijas, elka tetovējums un sapņa piepildījums

- Kad bija pirmā reize, kad "Riga" piezvanīja – kad sākāt pārrunas?
- Nezinu precīzus datumus, bet viņi ar mani sazinājās caur Arnaldu [bijušo Portugāles izlases kapteini un "Nikara", "Rabas" spēlētāju – A.S.], kurš savulaik šeit spēlēja. Arnaldu pastāstīja par projektu un to, ka viņiem ir interese par mani un ka viņi runā ar daudziem ļoti labi pazīstamiem spēlētājiem. Viņš sacīja, ka projekts ir solīds, ka komanda ir apvienojusies ar "Riga" lielo futbola klubu. Bet tobrīd jau gandrīz biju pievienojies citai komandai, tādēļ teicu Arnaldu, lai pastāsta ko vairāk, ja ir konkrēts piedāvājums. Divu dienu laikā Arnaldu pastāstīja vairāk par projektu, jaunpienācējiem, treneri, kuru viņš zināja [Artūrs Šketovs ilgus gadus trenēja "Rabu" – A.S.]. Nedaudz padomāju, un tā otra komanda, kurai jau gandrīz biju pievienojies, nespēlēs Čempionu līgā – tas bija diezgan nozīmīgs faktors. Padomāju – kādēļ gan ne?! Jauna līga, jauna valsts, iespēja tur izveidot kaut ko skaistu. Precīzus datumus, kad saņēmu piedāvājumu, gan neatceros – varbūt pirms kāda mēneša.

- Tātad 1. aprīļa ziņa, ka Rikardinju ir pievienojies "Riga", bija tikai un vienīgi joks?
- Jā, zinu par to (iesmejas). Tas bija tikai joks – 100%, tobrīd par šo projektu pat vēl neko nezināju.

- Kas bija otra komanda, kurai gandrīz pievienojies?
- Nedrīkstu teikt (smejas). Eiropa.

- Ko iepriekš zināji par Latviju – par Latvijas valsti, Latvijas futbolu, Latvijas futzālu?
- Ja par Latvijas futzālu, tad vairākkārt esmu spēlējis pret Latvijas izlasi, vienreiz gandrīz zaudējām – Rumānijā [pirmajā puslaikā Artūrs Jerofejevs izvirzīja Latviju vadībā, bet otrā puslaika vidū Brunu Kuelju īsā laikā iesita divus un nokārtoja 2:1 – A.S.]. Runāju ar spēlētājiem, kuri agrāk šeit spēlēja, tāpat ar Orlandu Duarti [bijušo Portugāles izlases un "Nikara" galveno treneri – A.S.]. Savulaik portugāļu spēlētājiem, kā Ze Marija, Arnaldu, palīdzēju braukt uz šejieni. Piemēram, kad Arnaldu pievienojās ["Nikaram"], pa tiešo runāju ar Vadimu [Ļašenko], kurš bija "Nikarā". Tolaik es spēlēju Krievijā un devos uz Latviju kārtot vīzas un tamlīdzīgas lietas.

Prasīju Orlandu, kāds ir progress Latvijas futzālā, un viņš sacīja, ka agrāk bija liela izaugsme, bet tagad ir nedaudz grūtāk - savā starpā cīnās tikai divas komandas, vai ne? Viņi pastāstīja dažādu informāciju, un spēlētāji teica, ka mana ierašanās ļoti palīdzēs vairot līgas un futzāla atpazīstamību – domāju arī par to. Zinu, ka Latvija nav liela valsts, bet zinu, ka tā mīl sportu – noteikti! Kad ierados, runāju ar Vadimu un teicu: "Vadim, futzālam jāpiesaista vairāk bērnu. Nezinu, kas ir jādara, bet droši izmanto mani. Esmu šeit un tavā rīcībā, lai iesaistītos visur, kur nepieciešams. Runā ar Mārtiņu Petrovu, un kopā jāatrod risinājums, lai visi bērni nespēlētu tikai futbolu, bet arī futzālu." Jo vairāk būs bērnu, jo lielākas iespējas būs atrast talantus. Ja par Latvijas valsti, tad runāju ar Ze Mariju, Arnaldu, Žardelu – viņi teica tikai to labāko, vienīgi brīdināja par auksto ziemu (smejas). Pašlaik esmu ļoti priecīgs.

- Gan preses konferencē, gan arī tagad daudz runā par projektu. Protams, Francija ir futbola lielvalsts un arī valsts ar daudz vairāk iedzīvotājiem, bet vai starp "Riga" un ACCS kā jauniem projektiem tavā pievienošanās brīdī saskati daudz līdzību?
- Domāju, ka abu projektu ideja ir līdzīga, bet jūtu, ka šeit [Rīgā] viņi to vēlas vairāk. Francijā runāja daudz, bet darīja maz – sapņi bija lieli, bet nestrādāja, lai šos sapņus sasniegtu. Viņi piesaistīja daudz spēlētāju, bet trūka organizētības un bija daudz problēmu. Kad ierados šeit, man uzreiz bija vairākas tikšanās un Mārtiņam Petrovam teicu, ka ko tādu jau esmu piedzīvojis – ļauj man palīdzēt. Neesmu šeit tikai naudas dēļ un par pārējo nospļauties. Nē! Izmanto mani – esmu šeit, lai dalītos pieredzē, lai palīdzētu tev un komandai gan laukumā, gan ārpus tā. Jo tikpat labi varbūt šī būs mana pēdējā sezona karjerā – esmu ieradies, lai palīdzētu un lai kādu dienu Portugālē varētu stāstīt, ka arī es tam esmu pielicis savu roku.

- Neesi ieradies tikai spēlēšanas dēļ.
- Tieši tā! Jau preses konferencē uzsvēru – "Riga" nebūs tikai viens pats Rikardinju. Protams, zinu, ka daudzi grib redzēt mani un manus trikus, taču vienatnē uzvarēsi varbūt vienu spēli, bet līgu vai Čempionu līgas grupu uzvarēt vienatnē būs grūti. Komandai ir jābūt vienotai, un pie tā ir jāstrādā. Jau esmu dalījies pārdomās. Mums ir daudz kas jāuzlabo, jābūt labāk organizētiem, un tagad palīdzu to labot. Dodu padomus – neesmu ieradies, lai vienatnē visu atrisinātu, bet gan lai palīdzētu to atrisināt.

Rikardinju un kluba prezidents Mārtiņš Petrovs. Foto: Igors Timofejevs/Riga Futsal Club

- Ar ACCS sasniedzi Čempionu līgas finālčetrinieku, kas notika tieši Rīgā. Redzot "Riga" sastāvu – kādus mērķus varat izvirzīt Čempionu līgā? Cik konkurētspējīgs ir sastāvs?
- Redzu, ka komandā ir talantīgi, meistarīgi spēlētāji, cīnītāji, bet man šķiet, ka vairumam trūkst pieredzes šāda tipa sacensībās – tieši Čempionu līgā. Zinu to, cik dramatiska bija kvalificēšanās pagājušajā gadā, kad tālāk tika vārtu starpības dēļ, bet ar vienu vai dažiem gadiem nepietiek – tā nav pārāk nopietna pieredze. ACCS franču spēlētāji tomēr jau bija vairāk paspēlējuši Čempionu līgā, aizvadījuši daudz maču izlasē, un tika piesaistīti ļoti pieredzējuši spēlētāji – es, Brunu Kuelju, Karloss Ortiss, serbu vārtsargs Miodrags [Aksentijevičs]. Mums bija divi pilni četrinieki, kuri jau zināja, kā jāspēlē šādi mači, tādēļ arī mēs spējām tikt tik tālu. Kopumā "Riga" ir laba, kvalitatīva komanda ar labu treneri, par kuru visi labi atsaucas. Negribu noniecināt pretiniekus, bet arī Vācijas un Turcijas klubiem nav diez ko lielas pieredzes – galvenais pretinieks būs Azerbaidžānas "Araz", kam ir milzīga pieredze un kas Čempionu līgā spēlē jau ilgu, ilgu laiku. Centīsimies būt gatavi.

- Pret Latvijas izlasi spēlēji trīsreiz [2008., 2017. un 2019. gadā, pirmajā spēlē divus vārtus guva Rikardinju, vienus – Arnaldu, pārējos mačos Rikardinju neiesita], un visos mačos Latvijas treneris bija Artūrs Šketovs. Kādas atmiņas palikušas no šīm spēlēm?
- Atceros, ka Latvija ļoti progresēja un ka bija trīs ļoti dažādas spēles, ko rāda arī rezultāti [pirmajā un trešajā spēlē gan bija 4:0 ar līdzīgu scenāriju, otrajā mačā bija 2:1 – A.S.]. Visās spēlēs treneris centās izveidot ļoti stipru zonas aizsardzību, taču diez ko daudz gan neatceros – spēļu ir bijis pārāk daudz. Zinu, ka Latvija labi cīnās, tagad gribu šos spēlētājus labāk iepazīt treniņos. Pašlaik ar komandu esmu aizvadījis tikai kādus trīs treniņus, arī Zviedrijā nespēlēju ["Riga" nospēlēja 8:4, 2:2 ar Zviedrijas čempioni "Orebro" – A.S.] – tikko pabeidzu iepriekšējo sezonu, nebija laika atpūsties, bez brīvdienām pa taisno ierados šeit, sāku trenēties kā pirmssezonā un drusku sāp mugura. Trenējos individuāli, pildu specifiskus vingrinājumus un pamazām pievienojos komandas treniņdarbam. Nākamajā spēlē Igaunijā gan noteikti spēlēšu – nezinu gan, vai daudz minūšu, bet sākšu spēlēt, jo tas ir būtiski – Čempionu līga tūliņ jau būs klāt. Pamazām jūtos labāk.

- Preses konferencē jau pieminēji Kiki, pret kuru esi spēlējis Pasaules kausa finālā. Cik daudz ārzemju spēlētāju zināji pirms pievienošanās "Riga"?
- Dilanu spēlējam neesmu redzējis. Seržinju esmu redzējis no "Anderlecht", bet tikai Čempionu līgas finālčetriniekā – neesmu redzējis ko vairāk. Tallisu, protams, jau zināju – esmu pret viņu spēlējis Spānijā, zinu arī par viņa laiku Portugālē, jo pirms braukšanas aprunājos ar dažiem spēlētājiem. Un, jā, arī pret Kiki, protams, jau esmu spēlējis.

- Ja nekļūdos, spēlēsi arī Žerāra Pikē projektā "Karaļu līga" [minifutbola 7:7 līga Barselonā, kurā viesu spēlētāju statusā epizodiski piedalījušies arī Andrea Pirlo, Andrijs Ševčenko, Serhio Agvero, Havjers Saviola, Džibrils Sisē, Čičarito u.c. – A.S.]. Kāda ir vienošanās ar klubu šai sakarā?
- Jā, pirms līguma parakstīšanas runāju ar Arnaldu, sacīju viņam par šo iespēju un to, ka man jau ir vienošanās ar vienu no Karaļu līgas prezidentiem. Teicu, ka jau esmu devis vārdu un nevaru to neturēt, tādēļ Arnaldu runāja ar Mārtiņu, kurš esot teicis, ka nebūs nekādu problēmu, ja vien spēles nepārklāsies. Centīsimies atrast īstos datumus, jo profesionālo līgumu esmu parakstījis Latvijā – mans fokuss, pirmā prioritāte par visiem 100% būs šeit. Noteikti nebraukšu uz turieni Latvijas spēļu laikā – ja, piemēram, abās līgās spēle būs sestdienā, tad tas nebūs iespējams.

- Karjeras pabeigšana Portugālē – tas ir tavs sapnis? Varbūt "Benfica"?
- Domāju, ka iespēja atgriezties "Benfica" jau ir garām. Pirms trim vai četriem gadiem man bija iespēja atgriezties "Benfica", bet mums ir atšķirīgi uzskati. Es mīlu "Benfica" – protams, ja būs tāda iespēja tur beigt karjeru, tas būtu lieliski, bet pašlaik es pat sevi neidentificēju ar "Benfica" projektu.

- Mainījusies vadība?
- Jā. Citi cilvēki un cits projekts, kas, manuprāt, nākotnei nav tas piemērotākais. Pašlaik es sevi ar šo projektu neidentificēju. Iespējams, nākotnē es varēšu aizbraukt un strādāt ar personālu un pārējiem, bet pašlaik es sevi neredzu "Benfica".

- Kur sevi redzi pēc karjeras beigām?
- Noteikti strādāšu kopā ar Portugāles federāciju, jo man jau ir piedāvājums. Un man ir piedāvājums arī no UEFA, lai būtu vēstnesis. Domāšu par šiem diviem piedāvājumiem, jo gribu palīdzēt futzālam kādu dienu kļūt par olimpisko sporta veidu. Ceru, ka UEFA varēs man atvērt šīs durvis. Man ir daudz projektu – arī savi projekti Portugālē, kuri pašlaik gan ir apstādināti, jo joprojām profesionāli spēlēju. Noteikti, ka arī pēc karjeras beigām būšu futzālā.

- Tātad vairāk reprezentatīvā, popularizējošā funkcija, nevis, piemēram, trenera darbs?
- Nē, trenēšana par visiem 100% tā nebūs (smejas)! Pārāk daudz lēmumu, pārāk daudz stresa. Reizēm šķiet, ka spēlētājiem ir jāvar kaut ko izdarīt, bet viņi vienkārši to nespēj. Domāju, ka trenēšana par 100% ir izslēgta (smejas).

- Mūsdienās daudzi saka, ka esi visu laiku labākais futzālists. Kuru spēlētāju nosauktu tu?
- Manuprāt, tas neapšaubāmi ir Falkau. 100%! Daudzi tā varbūt saka tādēļ, ka man ir sešas Zelta bumbas, viņam tikai trīs vai četras – nezinu precīzi [Falkau ir četras, trešā un ceturtā iegūta 2011. un 2012. gadā tieši pēc Rikardinju pirmās – A.S.]. Mani tā statistika neinteresē. Man ir Falkau tetovējums, viņš bija mans iedvesmas avots. Es negribu būt Falkau – es gribu būt Rikardinju, bet viņš bija mans iedvesmas avots tam, kāda tipa spēlētājs es vēlos būt. Lai es būtu spēlētājs, uz kuru visi gribētu nākt skatīties – piespēles, triki, vārti. Un tituli! Jo, ja tev ir piespēles, triki un vārti, bet nav titulu, tad visi tik un tā tevi aizmirsīs. Vienmēr saku, ka tas ir Falkau, jo viņš ir pirmais spēlētājs, kurš spēja futzālam paveikt kaut ko lielu visas pasaules mērogā.

- Kā brazīliete Marta sieviešu futbolā.
- Jā. Manuprāt, futzālā ir pārāk maz elku, kuriem līdzināties. Futbolā ir Maradona, Pelē, Ronaldu, Mesi, tagad Mbapē, Neimārs. Futbolā spilgti spēlētāji parādās visu laiku, bet futzālā…Manuels Tubiass, Falkau, tagad es, redzēsim, varbūt Ferrau. Futzālā vari nosaukt trīs četrus vārdus, bet futbolā katru gadu parādās jauns. Man šķiet, futzālam tā pietrūkst.

- Ierunājies par lielā futbola zvaigznēm. Portugālim varbūt muļķīgs jautājums, bet spēles stila, auguma, pat vizuāli ļoti līdzinies Mesi. Kurš tev patīk vairāk – Mesi vai Ronaldu?
- Leo Mesi!

- Pat kā portugālim?
- Jā. Ronaldu, manuprāt, ir vispilnīgākais atlēts pasaulē – sit ar galvu, kreiso kāju, labo kāju, ļoti koncentrējies uz sāncensību, ļoti disciplinēts. Manuprāt, viņš noteikti ir vispilnīgākais sportists pasaulē. Taču vistalantīgākais spēlētājs pasaulē, manuprāt, ir Mesi. Protams, kā portugālis esmu lepns par to, ka mums ir Ronaldu un ko viņš ir devis sportam, bet Mesi ir kā es – mazs čalis, kreisā kāja, starp mums redzu daudz vairāk līdzību.

- Noslēgumā – kas ir skaistākā epizode, vārti, brīdis tavā karjerā?
- Noteikti tituls – Pasaules kauss! Tas man ir vissvarīgākais, jo biju izcīnījis visu, tikai ne to – līdz pat 2021. gadam, kad spēlējām Lietuvā. Tas man bija sarežģīts gads, jo Francijā [ar ACCS] bija finansiālas problēmas, netrenējos. Kad [nākamajā gadā sezonas beigās] ar ACCS ierados Rīgā uz Čempionu līgu, nebiju trenējies septiņus(!) mēnešus, jo viņi nemaksāja spēlētājiem – neko nedarīja. Pārstāju spēlēt un uz Čempionu līgu atbraucu tikai tādēļ, ka spēlētāji paši rakstīja un lūdza spēlēt. Un man bija nopietns savainojums – pirms Pasaules kausa jutu, ka tā ir mana pēdējā lode, mana pēdējā iespēja un ka gan man, gan visiem spēlētājiem ir jābūt vislabākajā formā, mums visiem jāspēlē kā komandai, tikai tad spēsim šo trofeju vest mājup. Tādēļ finālā raudāju, jo zināju, ka tā ir mana pēdējā spēle izlasē. Kad uzvarējām, tas bija kā sapņa piepildījums – nu biju izcīnījis visus iespējamos titulus. Kā jau teicu, arī tagad joprojām izbaudu sāncensību un allaž gribu uzvarēt, bet es to izbaudu daļēji arī tādēļ, ka ir novēlies smagums no pleciem – ieguvu vienīgo titulu, kura man vēl nebija.

- Šī pēdējā lode ir vēl viena līdzība ar Mesi.
- Tieši tā! Mūsu ceļi bijuši gandrīz identiski (gardi smejas).

Rikardinju, FIFA prezidents Džanni Infantīno un Pasaules kauss. Foto: EPA/Scanpix

Bez Rikardinju "Riga" šovasar piesaistījusi arī divus argentīniešus un divus brazīliešus. Kiki Vaporaki ar Argentīnas izlasi kļuvis par pasaules čempionu, Dienvidamerikas čempionu un pasaules vicečempionu un pagājušo sezonu aizvadīja Itālijā, bet Dilans Vargass kļuva par Argentīnas čempionu. Brazīlietis Seržinju ar Beļģijas "Anderlecht" spēlēja Čempionu līgas finālčetriniekā un ieguva Beļģijas titulu, bet Talliss Lima sezonu pavadīja Portugālē un iepriekš spēlējis arī Spānijā un arī dzimtenē. "Riga" 23., 24. un 26. augustā Salaspilī uzņems Čempionu līgas priekšsacīkšu kārtu, kurā tiksies ar Azerbaidžānas, Vācijas un Turcijas čempionēm – tālāk tiks grupas uzvarētāja (un labākā no astoņām otrās vietas ieguvējām). Lai sasniegtu kluba izvirzīto mērķi debitēt Elites kārtā, jāpārvar divi grupu turnīri, no kuriem pirmais potenciāli pat varētu būt sarežģītākais.

Čempionu līga futzāla cienītāji varēs iesildīties ar otra ambiciozā kluba RFS, kas piesaistījis labāko Latvijas futzālistu Miku Babri un vairākus leģionārus, priekšnesumiem – no piektdienas līdz svētdienai šonedēļ Olimpiskajā centrā notiks "Nikars Summer Cup" jeb turnīrs Latvijas visu laiku titulētākā telpu futbola kluba "Nikara" dibinātāja Raimonda Valta piemiņai. Bez RFS tajā spēlēs arī Orlandu Duartes vadītais Gļivices "Piast", Čehijas "Chrudim" un Kauņas "Žalgiris". Latvijas futzāla sezona sāksies ar superkausu 20. septembrī starp abiem milžiem "Riga" (agrāk "Petrow") un RFS (agrāk "Nikars"), bet Virslīgas sezona sāksies 23. septembrī - RFS uzņems Kuldīgas "Nikeru", bet "Riga" jāviesojas Madonā. Virslīgā piedalīsies tās pašas deviņas komandas, kas iepriekšējā sezonā.