Rīgas “Dinamo” hokejisti piecu mājas spēļu sēriju pabeidza ar to pašu, ar ko iesāka. Ar nulli punktiem. KHL turnīra tabulā nonākot tur, kur bija gandrīz visu pagājušo sezonu. Priekšpēdējā vietā Rietumos, trešajā vietā no beigām visā KHL. Kad Minskas “Dinamo” un Vladivostokas “Admiral” nospēlēs savas devītās spēles, varam arī būt pašā pagrabā... Vai tas ir objektīvi?

Ar fantastisku Latvijas basketbola izlases rokkoncertu Stambulā beigusies Latvijas un Melnkalnes spēle Eiropas čempionāta 1/8 finālā – 100:68. Varētu šim Armanda Krauliņa spēles vērtējumam likt virsarkstu - “Vienos Vārtos”, bet priekšnieks darbā saka, ka tā būšot pašslavināšanās, kas žurnālistikā neesot pieņemama. Bet, ja mūsu eksperts Armands Krauliņš saka, ka mēs vēl skatīsimies vismaz trīs spēles no Stambulas ar Latvijas līdzdalību, es nevaru nepiekrist. Un pēdējā no tām būšot... finālspēle.

Ļaudis, kas vēl mēdz izmantot pasažieru vilcienu, droši vien atceras informatora balsi: “Vagonu parks, nākamā pietura – Šķirotava!” Pēdējais vārds vislabāk raksturo sesto Latvijas hokeja virslīgas jeb tagad jau jāsaka “Optibet hokeja līgas” komandu - “Rīgu-18”. No apakšas, no “Rīga-17” šķirotavā nonāk tie, kas izcēlušies pozitīvi, savukārt no MHL spēlējušā HK “Rīga” - tie, kas dažādu iemeslu dēļ tur nevelk vai dabūjuši savainojumus. Plus – čempionāta izslēgšanas spēļu stadijā “Rīgas-18” galvenais treneris Igors Smirnovs var cerēt uz pašiem labākajiem HK “Rīga” kadriem, šajā sezonā gan tikai uz 1999. gadu.

Latvijas basketbola izlase atkal paveikusi vienu no mazajiem varoņdarbiem, Stambulā Eiropas čempionāta svarīgā spēlē ar 89:79 pieveicot mājiniekus turkus, 1/8 finālā aizsūtot viņus pret Spāniju. Pašiem spēle svētdien ar Melnkalni, kas gan arī prot spēlēt basketbolu. Ļoti priecīgs un apmierināts ar latviešu spēles kvalitāti ir mūsu eksperts – Latvijas izlases bijušais treneris Armands Krauliņš, kura vadībā latvieši 2001. gadā turpat Turcijā izcīnīja 8. vietu. Pagaidām augstāko, kādu Latvijai jaunajos laikos bijusi, to atkārtojot Ainaram Bagatskim 2015. gadā.

9. spetembrī ar "Kurbada" un "Mogo" maču sākas jaunais Latvijas čempionāts hokejā. Šoreiz par "Prizmu". Hokeja “Prizma” ir savdabīga būve Latvijas hokejā – vienīgā halle Latvijā, kur ziemas laikā ir pat trīs laukumi, plaša jaunatnes hokeja piramīda, bet Latvijas mērogos kluba galvenās komandas mērķis ir... piedalīties un mēģināt iekost kādam no četriem lielajiem/puslielajiem - “Kurbadam”, “Mogo”, “Liepājai” un “Zemgalei”.

Latvija līksmo, Latvija kaifo! Beidzot arī basketbolisti oficiālā turnīrā uzvarējuši Krieviju. Kaut pēc pirmā puslaika sāka rādīties, ka no saukļa “tagad vai nekad”, atkal esam nelāgajā pusē. Priecīgs par latviešu panākumu ir arī Latvijas basketbola izlases bijušais galvenais treneris Armands Krauliņš, kurš Eiropas čempionātu vēro savās mājās Kandavā: ”Malači! Mierīgi un nosvērti nostrādāja otrajā puslaikā. Es skatos arī citas spēles un Latviju redzu... finālā.” Uh! Optimists gan tas Krauliņš.

Latvijas basketbola izlases bijušais galvenais treneris Armands Krauliņš Eiropas čempionāta laikā nav ne Stambulā vai Helsinkos, ne Telavivā vai Klužā-Napokā, bet spēles skatās savā Kandavā: ”Nu, ko es dzīšos vienas spēles dēļ uz Stambulu? Tagad es katru dienu redzu vismaz trīs spēles...” racionāls ir mūsu basketbola spēles meistars. Ja cilvēks tik daudz skatās un ir tik ieintersēts oranžās bumbas peripetijās, tad būtu tikai loģiski, ja viņa domas uzzinātu arī latviešu tauta. Vismaz par Latvijas izlasi.

28. augusta vakarpusē piepildījies visas latvju tautas sapnis: mūsu nacionālajam lepnumam – Latvijas hokeja izlasei atkal ir treneris. Uz pieciem gadiem, kas, protams, ir ideāli. Ar iespēju kopā ar Bobu Hārtliju būt gan 2021. gada pasaules čempionātā Rīgā un vēl pēc gada arī Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs. Urrā, urrā, urrā!

5 punkti no 12. Ar tādu bagāžu no pirmā izbraukuma Omskā, Novosibirskā, Astanā un Hantimansijskā atgriezušies Rīgas “Dinamo” hokejisti. Čempionu bilance tā, protams, nav, taču pieci noteikti ir vairāk par nulli. Pieci punkti ir pat normāla raža, jo čempioniem izbraukumā jāvācot apmēram 50% punktu. Vai varēja būt vairāk? Noteikti. Taču varēja būt arī mazāk...

24. augusta Latvijas Hokeja federācijas gada kongresa svarīgākā pozitīvā ziņa bija tā, ka Bobs Hārtlijs būs Latvijas izlases galvenais treneris. Aš uz pieciem gadiem... Kaut tobrīd un arī šobrīd – sestdienas vakarā – vezums ir gandrīz turpat, kur līdz šim un oficiāli nekāds līgums nav parakstīts. Kāds gribēja priekšlaicīgi palielīties, bet līgumslēdzēju pretējā pusē ir reti pretīgs aģents. Ja raugāmies no mūsu puses. Pretējā pusē, kur savulaik viņa klienti bijuši Arturs Irbe, Sandis Ozoliņš, Mārtiņš Karsums, Larisa Neilande u.c., tā var arī nedomāt. Jo šis amerikāņu grieķis Pols Teofanuss vienmēr grib izsist savam klientam izdevīgāko līgumu. Ko arī panāk.

Rīgas “Dinamo” pirmais kapteinis Aleksejs Širokovs ir unikāls hokejists Latvijas hokeja daudzkrāsainā paletē: spēlējis trijos pasaules U-18 čempionātos, trijos U-20 čempionātos, desmit pasaules čempionātos un Vankūveras olimpiskajās spēlēs. 36 gadu vecumā sāks savu 21. sezonu! Spēlējis Krievijā, Itālijā, Somijā, Čehijā, Šveicē, Baltkrievijā, Kazahstānā. Trijos klubos – Žlobinas “Metallurg”, Rīgas “Dinamo” un Almetjevskas “Ņeftjaņik” bijis kapteinis. Savā domāšanā un dzīvē diezgan neatkarīgs cilvēks. Viens no talantīgā “Dinamo-81”, taču pats sevi vienmēr uzskatījis nevis par talantu, bet darba hokejistu. Varbūt tāpēc arī 2006. gada pasaules čempionātā Rīgā treneris Pjotrs Vorobjovs viņu nosauca starp Latvijas izlases Top-3 spēlētājiem. Nu Rīgā atgriezies pavisam. Jo grib mācīties LSPA, lai kļūtu par treneri, pie viena Latvijas izlasei audzinot arī savu dēlu. Ja nekas būtiski nemainīsies, tad tuvāko divu sezonu laikā Aleksejs būs gan students, gan “Mogo” spēlētājs.Sarunas garums: 66 minūtes

Teikšu, kā ir: liela daļa hokeja cilvēku jauno “Dinamo” sezonu gaida ar bažām. Jo, redz, pašam galvenākajam – Sandim Ozoliņam taču nav gandrīz nekādas pieredzes trenera darbā. Tāpat kā Rodrigo Laviņam un Aleksandram Ņiživijam. Tikai vārtsargu treneris Juris Klodāns ir ar pamatīgu KHL pieredzi, sākot savu piekto sezonu kopā ar “Dinamo”. Laikam jau atkal jāvelk paralēles ar 1992. gada janvāri, kad nepilnus 20 gadus vecais Ozoliņš aizbrauca uz NHL. Tad liela daļa hokeja cilvēku bija pārliecināti, ka NHL negatavais juniors pēc dažiem mēnešiem būs atpakaļ Rīgā. Vai Sandim pienācis laiks vēlreiz pierādīt visiem, ka viņš var? Kā teiktu pats piesardzīgākais no visiem “Dinamo” treneriem Vladimirs Jurzinovs: “Laiks rādīs! Potenciāls Ozoliņam ir – tikai jāstrādā!”

13. augustā Londonā beidzas 16. pasaules čempionāts vieglatlētikā. Latviju šoreiz uz augšu pavilka mūsu sievietes. Lauma Grīva, Gunta Latiševa-Čudare un Anete Kociņa, kuru sasniegtie rezultāti (un vietas pasaulē) ir uzslavas vērti. 9., 12. un 13. vieta varbūt “dīvāna” speciālistiem var likties par maz, taču kopumā ducis Latvijas vieglatlētu Londonā startēja savu spēju robežās. Ar tradicionālo piebildi – mazliet nepaveicās.

No pirmdienas – 31. jūlija treniņus sākusi “Mogo” hokeja komanda. Pirmdienās, trešdienās un piektdienās, pagaidām “Inbox” hallē Piņķos, jo “Mogo” hallē Brīvības ielā jāveic darbi, lai izpildītu jaunās prasības un vārti būtu kā KHL un pasaules čempionātos – uz mīkstiem puļķiem.

Pērnās hokeja sezonas viens no pozitīvajiem pārsteigumiem bija Jelgavas “Zemgale/LLU” labais starts. Jelgavnieki starpsezonā bija zaudējuši daudz spēlētāju, taču Haralda Vasiļjeva skoloti, puiši ilgu laiku bija Latvijas čempionāta līderi, izslēgšanas spēļu pusfinālā tikai ar 2-3 (2:4, 3:1, 1:4, 4:3, 1:3) zaudējot jaunajam čempionam “Kurbadam”. Arī šajā vasarā “Zemgale” trenējas ļoti nopietni, jau no 17. jūlija, nu jau otro nedēļu arī uz ledus. Sausais, ledus treniņš un individuālais treniņš, šodien no 18 līdz 21.30... Gandrīz kā profesionaļi.

Principā ieskatu Latvijas pašmāju hokeja komandu dzīvē vajadzēja sākt ar aktuālajiem čempioniem “Kurbadu”, bet “Liepāja” viņus šoreiz apsteidza tādēļ, ka ātrāk kāpa uz ledus. Augusta pirmajā nedēļā to darīs arī valsts čempioni, turklāt nu viņiem pašiem būs savs ledus! Būvniecības darbi iet uz beigām un vienā ģērbtuvē sienas jau rotājot miiilzīga Sanda Ozoliņa sienas tapete. Ko tad Ozo dara “Kurbadā?

Līdz pagājušai sezonai latviešu hokeja vārtsargs Matīss Edmunds Kivlenieks pat Latvijā nebija pietiekami zināms. Nu spēlē puika Amerikas otrajā spēcīgākajā junioru līgā (NAHL), vai mazums mums tādu. Taču Matīsa gadījums tomēr ir īpašs - šo sezonu viņš jau pabeidza ASV stiprākajā junioru līgā (USHL), pa ceļam kļūstot arī par visas līgas labāko vārtsargu un labāko spēlētāju. Amerikas hokejā uz to skatās pastiprināti - kā tu progresē. 16 gadus vecais Matīss savu Amerikas iekarošanu sāka ar Minesotas junioru līgu, kuru Latvijā daudzi pat nezina, progresēja - tika augstāk un nu jau noslēdzis triju gadu līgumu ar NHL klubu Kolumbusas "Blue Jackets". No neglītā pīlēna par gulbi? Neskriesim notikumiem pa priekšu, ko nedara arī Kivlenieks - novēlēsim, lai viņš turpina progresēt un attīsta sevi vienā no labākajām vārtsargu sistēmām Kolumbusā pie Iana Klarka. Šā vai tā, bet Matīsam priekšā NHL klubā ir divi ļoti spēcīgi vārtsargi (Bobrovskis, Korpisalo), bet sistēmā un laikam jau mazliet priekšā arī Elvis Merzļikins. Taču puika ir ļoti mērķtiecīgs un apņēmīgs, pat apmēram triju gadu vecumā pieprasot vecākiem, ka grib trenēties hokejā. Lai izdodas!Sarunas garums: 58 minūtes

Liepājas hokeja kluba treneri Aleksandru Cicurski es vispirms paķeru, vai viņš zina, kam gatavojas. Cicurskis nav no tiem, kas ķeras uz plika āķa, taču arī viņš nezina, kam īsti gatavojas. Daudzviet interneta portālos tiek ziņots, ka Latvijas hokeja virslīga rudenī sākšoties vēlāk, nekā ierasts. Oktobra vidū, it kā 11. oktobrī. Kā Amerikā! Bet pirms tam septembrī hokejisti cīnīšoties par Latvijas kausu! Taču jau krietnais kareivis Šveiks ir teicis, ka “nekad nav bijis tā, ka nekā nav bijis.” Un man atliek tikai piekrist Jozefam.

Apmeklējot Latvijas skaistākās vietas trijstūrī - “Raiskumietis”, Abuls un Valmiermuiža, nevarēju pabraukt garām Vidzemes olimpiskajam centram, kur nedēļu uz Valmieras ledus svīst Rīgas “Dinamo”. Turklāt šodien bija arī dinamiešu savstarpējā spēle. Gan īpaši nereklamēta, bet to skatījās hokeja trijnieks Juris Savickis – Guntis Ulmanis – Aigars Kalvītis. Mani gan šoreiz interesēja citi trijnieki, jo hokeja jauno ģeopolitisko vēsmu sakarā no tikko minētā trijnieka esot jāvairoties kā no spitālīgajiem...

Ja Māris Gailis (1938) pērn startētu Latvijas čempionātā vieglatlētikā, tad viņš ar saviem personīgajiem rekordiem 5000 m (14:46,8) un 10 000 m (28:59,4), kas sasniegti 1970. un 1968. gadā, arī pēc gandrīz 50 gadiem būtu valsts čempions. Tik augsts septiņdesmitajos gados bija Imanta Gaiļa treniņgrupas sportiskais līmenis. 5000 m tad labākie Latvijas gargabalnieki no austrālieša Rona Klarka pasaules rekorda atpalika astoņas (Juris Grustiņš) vai 20 sekundes (M. Gailis).Šis Māris Gailis, kurš nav bijušais premjers, bet gan 1961. gada slavenās LVFKI (Latvijas Valsts Fiziskās Kultūras institūts) 13. grupas absolvents (visi palika sportā!) ir draugos ar skaitli 13: tik daudz Gailim ir Latvijas čempiona titulu dažādās skriešanas disciplīnās un 13 reižu viņš sasniedzis ar Latvijas rekordus. Kaut nopietni trenēties sācis tikai 18 (!) gadu vecumā. Mīļākā distance - 1500 m (jo klasika!). Vairāk nekā 40 gadus strādājis LVFKI (LSPA) Vieglatlētikas katedrā un šķiet, ka par skriešanu zina visu. Bijis PSRS izlasē, taču sacensībās to oficiāli nav darījis. Kaut skrējējs bijis varenlabs: 1967. gada ziemā tolaik itin modernajā Rīgas Sporta manēžā 3000 m distancē uzvarējis pat iepriekšējās vasaras Eiropas čempionu Lajošu Mečiru!Sarunas garums: 67 minūtes

Par Latvijas hokeja izlases uzbrucēju Andri Džeriņu var teikt tāpat kā šķirtie lauleņi par savām bijušajām sievām. Proti, pirmās vai otrās sievas plusus iespējams novērtēt tikai tad, kad trešā gadījusies īsta ragana. Septiņas sezonas spēlējot "Dinamo", par mainu Meija - Džeriņš - Bukarts itin bieži bija dzirdams: eh, ko no viņi! Mūžīgi trešie! Kam gan viņi bez "Dinamo" vēl vajadzīgi. Pērnvasar izrādījās, ka čehu virslīgas klubam no Hradeckrālovas Džera tik ļoti vajadzīgs, ka kluba galvenais treneris Vaclavs Sikora (eks SKA) uz Latviju zvanīja arī pats...Piecus pasaules čempionātus pēc kārtas neiemetot nevienu ripu pretinieku vārtos, arī sestajā (2015) Andris vispirms aizmeta garām tukšiem vārtiem, lai pēc tam savu pirmo ripu iemestu mačā pret Šveici. Pēdējos trijos pasaules čempionātos Džeriņš jau bijis Latvijas izlases labākās maiņas centrs. Ar Daugaviņu un Dārziņu, Miķeli Rēdlihu un Robertu Bukartu, Daugaviņu un Bukartu, Ķelnē kļūstot par izlases rezultatīvāko spēlētāju (4+1). Trenējies pie daudziem speciālistiem, Andris vislielāko paldies saka Aiviekstes skolas matemātikas skolotājam Aivaram Sinelam, kurš iepazīstinājis ar hokeju. Motto: labāk nāciet pie manis un pasvīstiet, nekā autobusa pieturā dzerat divlitrenes. Cits Aivars - Skudra ("Latvijas bērzs/Prizma-88") devis hokeja mīlestību un spēles prieku. Bilstot, lai puikas pārāk nesadomājoties. Ja no viņa komandas divi spēlēšot Latvijas izlasē, tas būšot daudz. Iznāca trīs - Džeriņš, Cibuļskis un Kulda. Bet provokators vārtpriekšā gan viņš neesot, tikai mazliet pats uzkurinot sevi.Sarunas garums: 71 minūtes

Kas gan var notikt ar “Dinamo”, ja komandā ir tikai viens spēlētājs (Balinskis), ģenerālmenedžeris (Ankipāns) un galvenais treneris (Ozoliņš)? Nu var sanākt kopā uzspēlēt zolīti, iedzert alu... Līdz jūnija vidum tā arī varēja ironizēt par mūsu spēcīgāko hokeja klubu, taču 29. jūnija rīta pusē, kad rakstu šīs rindas, “Dinamo” oficiāli ir jau 13 spēlētāju - Kalniņš, Balinskis, K. Rēdlihs, Galviņš, Stolerijs, Indrašis, M. Rēdlihs, Meija, E. Kulda, Bičevskis, Skvorcovs, Gilīss un Lesio. Droši vien, ka tuvākajās dienās šis skaits aizies no velnaduča. Jo 3. jūlijā sāksies “Dinamo” oficiālā treniņnometne, kur piedalīties drīkstēs tikai hokejisti ar līgumiem, vai vismaz ar pārbaudes laika līgumiem.

Patīk tas kādam vai nepatīk, bet Latvijas basketbols joprojām rullē! Mārtiņa Zībarta vadītā Latvijas sieviešu izlase nule Eiropas čempionātā izcīnīja 6. vietu, kā ceturtā no Latvijas sporta spēļu komandām izcīnot tiesības piedalīties pasaules čempionātā, ko nu gan sauks par Pasaules kausu. Laikam grib vilkt analoģijas ar futbolu... Kā pirmie jau 1993. gadā Pasaules kausā (PČ) spēlēja Latvijas regbija-7 izlase, pēc tam nāca hokejisti un bendija spēlētāji, nu pasaulei kvalificējušās arī basketbolistes. Ar ko arī viņas apsveicu!.

Jūs varbūt neticēsiet, bet American Int'l College (Amerikas Starptautiskās koledžas, Springfīlda) 2. kursa students Jānis Jaks knapi pabeidza 6. klasi Iecavas vidusskolā... Tikai mammai apsolot, ka ies prom uz citu skolu, dažos mācību priekšmetos saliktas apmierinošas atzīmes. Toties Rīgas Itas Kazakevičas Poļu vidusskolu viņš beidzis ar vidējo atzīmi - 7,6.Jāņa piemērs ir unikāls arī hokejā: 2013. gada decembrī netiekot uz pasaules junioru čempionātu, viņš grasījies jau slidas kārt vadzī... Lai pēc nepilna pusgada spēlētu Latvijas nacionālajā izlasē pasaules čempionātā Minskā. Un pēc tam - divas sezonas ASV otrajā spēcīgākajā junioru līgā (NAHL). Tur nopelnot hokejista stipendiju studēšanai un spēlēšanai NCAA. Ar domu par NHL. Un mammas gatavoto auksto zupu. Bez latviešu alus Amerikā viņš varot iztikt, bet šajos Jāņos varbūt kādus divus Valmiermuižas alus izdzeršot. Lai labi garšo! Un ne tikai Jāņiem.Sarunas garums: 69 minūtes

Ar 19. jūniju stājas spēkā Latvijas Hokeja federācijas jaunie pārejas noteikumi no kluba uz klubu, taču bērnu vecāki Latvijā jau šūmējas vismaz kādu mēnesi. Kā tad tā? Ja mēs jau tā paši maksājam par visu, tad kāpēc mums vēl būtu jāmaksā par pārejām. Kur labāki apstākļi, tur arī trenējam savu bērnu - visvienkāršākais liberālais kapitālisms. Kā par to dzied dziesmā - bet dzīvē viss ir savādāk...

Rihards Bukarts ir viens no šā pavasara Latvijas hokeja izlases spilgtākajiem atklājumiem. Lielā brāļa Roberta lielākais fans - savulaik skatījies pilnīgi visas brāļa spēles un pirmo golu Latvijas izlasē iemetis no brāļa piespēles. Kas gan var būt vēl skaistāk? Atšķirībā no pragmatiskā un varbūt mazliet lēnīgā Roberta pats sevi sauc par trako brāli, kuram minūtes laikā emocijas var mainīties no +100 līdz - 100. Tiešām trakais Bukarts, jo vairāk par visu grib spēlēt NHL.No trīs četru gadu vecuma uz ledus katru (!) dienu, tēvam piederošajā "Daugavas" stadiona hallē. Skolojies pie daudziem treneriem, bet Leonīdu Tambijevu uzskata par pašu godīgāko treneri pasaulē. Kā jaunais spēlētājs audzis arī Rīgas čempionātā, kur, spēlējot kopā ar Ronaldu Cinku, mačā pret "Hanzu" (13:12) piedalījies visos 13 vārtu guvumos (7+6). Ļoti atvērts un simpātisks jauns cilvēks, kurš daudz nedomā, ko citi par viņu domās, pie izdevības uzdziedot arī par visapkārt esošo zemeņu lauku. Kā jau jūrmalnieks...Sarunas garums: 64 minūtes

Nepilnus 23 gadus vecais Latvijas hokeja izlases uzbrucējs Teodors Bļugers Amerikā nodzīvojis un hokeju nospēlējis jau deviņus (!) gadus. Divkārt kļūstot par ASV vidusskolu (USHS) čempionu un divas reizes uzvarot ASV studentu (NCAA) čempionātā. Nu jau aiz muguras arī pirmā sezona Amerikas Hokeja līgā. Latvijas izlasē būtu gribējis spēlēt jau aizpērn, bet aicināts tikai šogad. Iekļaujoties komandā, it kā tur būtu spēlējis jau sen. Septembrī Teodoram jābūt Pitsburgā, uz lielo pingvīnu nometni. Lai izdodas tikt NHL!Sarunas garums: 60 minūtes

Latvijā dažam labam "dīvāna trenerim" šķiet, ka "Dinamo" latviešu hokejistiem ir kā siltumnīca. Oskars Cibuļskis šajā "siltumnīcā" nostrādājis astoņus gadus. Pats bilstot, ka sezonas laikā viss aiziet rutīnā - spēle, treniņš, ēšana, gulēšana, pārlidojums uz nākamo pilsētu. Kad ar abām meitām un sievu sazinās caur Skype, īsziņām vai telefona zvanu. Un tāpēc nav brīnums, ka gadu vecā meitiņa Marta Oskaru vēl nesauc par tēti, bet tikai - atā, atā... Jo tētis visu laiku dodas kaut kur prom. Pusi dzīves komandējumā! Bet nemaina klubus kā zeķes. Abi kopā iesmejam, ka Osim karjerā lielākais panākums bijis Nadezhda Cup Best Defender. Arī Latvijas hokeja izlasē varot viens pasmieties par otru, neraugoties uz vecumu un pieredzi. Ja nopietni: pērn Maskavā Leonīds Beresņevs un šogad Ķelnē Bobs Hārtlijs Cibuļski nosauca starp trijiem labākajiem mūsu komandā. No Hārtlija Osis iemācījies, ka hokeja laukumā aizsargam vienmēr jābūt kustībā. Un tāds nu Cibuļskis ir.Intervijas fragments bez maksas: Cibuļskis: "Spēka pietika, bet ir spēles, kuras...Sarunas garums: 57 minūtes

Piedāvājam Jāņa Matuļa un Jāņa Celmiņa sarunu ar Latvijas hokeja izlases treneri Arti Ābolu. Sarunas laikā vīri runā par Latvijas izlases parādīto sniegumu pasaules čempionātā Ķelnē, Latvijas izlases galveno treneri Bobu Hārtliju, latviešu hokejisti psiholoģiju un domāšanu, kā arī izlases taktiskajiem risinājumiem.Intervijas fragments bez maksas: Ābols: "Hārtlijs katru spēlētāju vērtēja pats"Sarunas garums: 65 minūtes

Latvijas izlasei būs arī 22. pavasaris hokeja elitē. 10. vieta Ķelnē, ar trim uzvarām un vienu zaudējumu bullīšos. Cienīga spēle, itin normāls gala rezultāts. Protams, vajadzēja būt 1/4 finālam, taču spēlē ar Vāciju tiesneši bija labvēlīgi laukuma saimniekiem. Ja Latvija uzvarētu, kas no tā mainītos? Vai 1/4 finālā mēs spētu uzvarēt Kanādu? Pagaidām izskatās, ka laikam tomēr nē. Un tad būtu 8. vai 7. vieta. 7., ja somi zaudēs ASV. Taču tā ir tukša runāšana. Lai šodien runā Ķelnes un Parīzes skaitļi. Kuriem gan es sevišķi neuzticos. Ja ciparu skaitveži nepamanīja, ka vārtos pret Krieviju Punnenova vietā stājies Kalniņš? Lai pēc tam nāktu uz ģērbtuvi uzzināt, cik metienus tad Jānis atvairījis... Tāpat mačā ar Dāniju viens metiens ir citam Jānim - Jakam, kurš vispār laukumā nebija... Ir vēl šādas tādas nepilnības, bet neba nu es no Rīgas iešu pārskaitīt visu vācu tienešu nesaskaitīto. Tādēļ pret statistiku ar sapratni, bet neko nepārspīlējot.

Emīls Balceris un "Musiqq" dzied par desmit no desmit. Latvijas hokeja izlase Ķelnē "dzied" gandrīz tikpat krāšņi kā Emīls - deviņi no deviņiem! Ar trim uzvarām pasaules čempionāts vēl nekad nav sākts. Malači, puikas! Jābūt turpinājumam. Labākam kā "Musiqq".

Uh! Nu jau gandrīz beigusies 2016./2017. gada hokeja sezona. Eiropā - jau pasen, bet Amerikā - AHL aizņemts vēl aizņemts Kristers Gudļevskis.

Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs nosaucis tos 25 spēlētājus, kuri brauks uz Ķelni. Tiesa, pēdējā brīdī šis skaits uzbriedis līdz 26 - no AHL uz Vāciju lido Teodors Bļugers. Var jau būt, ka Bobs vai kāds no viņa palīgiem ieteicis pagaidām slidas kaktā nemest arī kādam no pēdējā brīdī brīvsolī palaistajiem. Jo hokejs ir traumatisks sporta veids, kur ciest var dabūt ne tikai no konkurentiem, bet arī no pašu komandas. Tā pirms brauciena uz Vāciju jau treniņa beigās aizsarga Jāņa Jaka mestā ripa trāpījusi pa Rodrigo Ābola potīti...