Futbolisti (Mežeckis) blefo. Atkārtoti

"Esmu pārliecināts, ka Kristians varētu nopietni pastiprināt Latvijas futbola izlasi un palīdzētu sasniegt augstus rezultātus gan Eiropas, gan pasaules līmeņa sacensībās," savā rekomendācijā norāda Marians Pahars. "Latvijai pēc ilgāka laika ir ielozēta labvēlīga grupa pasaules čempionāta kvalifikācijā, un ir lielas cerības, ka, piesaistot Kristianu, mums ir reāla iespēja pacīnīties par ceļazīmi uz 2018. gada pasaules čempionāta finālturnīru, kas būtu nenovērtējams panākums Latvijas futbolam un valstij kopumā."

Arī Jānis Mežeckis savā rekomendācijā norādīja uz Torresa kvalitātēm futbola laukumā un cerību ar viņa palīdzību nonākt PK 2018 finālturnīrā. Rekomendāciju Torresa kļūšanai par Latvijas pilsoni nosūtījis arī Liepājas Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, savas vadītās pašvaldības vārdā atbalstot Torresa naturalizāciju.

Un tagad kāds garāks citāts. LETA 2007. gada 8. marta ziņa:

"Rīga, 8.marts, LETA. Saeima šodien steidzamības kārtā pieņēma likumus par trīs jaunu futbola kluba "Skonto" futbolistu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem.

Par Latvijas pilsoni ar Saeimas lēmumu tika atzīts futbolists Andrejs Perepļotkins, kurš ir dzimis 1984.gada 27. decembrī Harkovā, Ukrainā. Kopš sešu gadu vecuma jaunietis aktīvi nodarbojies ar futbolu, ir spēlējis vairākos ārzemju futbola klubos, bet kopš 2004.gada Perepļotkins dzīvo Latvijā un spēlē futbola klubā "Skonto", ar kuru ir noslēdzis līgumu līdz 2010.gadam.
Latvijas pilsonība tika piešķirta arī Krievijas pilsonim Andrejam Kostjukam, kurš ir dzimis 1988.gada 17.februārī Ivanofrankovskā, Ukrainā. Jaunietis kopš astoņu gadu vecuma aktīvi nodarbojies ar futbolu un ir Maskavas "Spartaka" futbola akadēmijas absolvents. Kopš 2004.gada Kostjuks dzīvo Latvijā un spēlē futbola klubos "Skonto" un "Olimps", ar kuriem ir noslēdzis līgumu līdz 2010.gadam.
Tāpat par Latvijas pilsoni tika atzīts Ivans Sputajs, kurš ir dzimis Lietuvā 1988. gada 9. februārī. Jaunietis ar futbolu sācis nodarboties Daugavpilī. Viņš kopš 2002.gada dzīvo Latvijā un spēlē futbola klubos "Skonto" un "Olimps", ar kuriem noslēdzis līgumu līdz 2010.gadam.

Visi trīs minētie sportisti, uzsākot savas sporta gaitas Latvijā, esot uzsākuši latviešu valodas apguvi un savu nākotni saistot ar Latviju, ko esot apliecinājuši arī Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē.

Visus trīs futbolistus par Latvijas pilsoņiem lūdza atzīt Latvijas Futbola federācija un futbola klubs "Skonto". Kā norāda pilsonības pretendentu ieteicēji, sportistu profesionālisms un meistarība esot izveidojusies, tieši spēlējot Latvijas futbola klubā un palīdzot "Skonto" Latvijas čempionāta, UEFA Čempionu līgas un UEFA Kausu izcīņas sacensībās gūt labus rezultātus. Latvijas futbola izlases treneri esot izteikuši vēlmi iekļaut minētos trīs futbolistus arī valsts izlasē."

Meklēju, kādi tad bijuši pirms deviņiem gadiem trīs "par īpašiem nopelniem" naturalizēto spēlētāju nopelni, taču nezin kāpēc ne Aleksandrs Starkovs, nedz Marians Pahars Kostjuku un Sputaju tā arī nav ne reizi (!) iekļāvuši Latvijas izlasē... Ja jau abi bijuši Latvijas futbolam tik svarīgi, lai federācija Saeimā "izsistu" pilsonību par nopelniem. Par Perepļotkina lielajiem "nopelniem" var diskutēt - ir vairāk nekā 30 spēļu izlasē, vairums gan uz nomaiņu, ir trīs gūtie vārti: 2008. g. pret Andoru (3:0), tad pat pret Lietuvu (2:1) un 2009. g. pret Luksemburgu (4:0). Laikam jau lietderīga naturalizācija, jo kādam jau jāiesit tā bumba arī Andoras un Luksemburgas vārtos. Ja pašu spēlētāji tik vāji.

Par Kostjuku un Sputaju jau pirms deviņiem gadiem futbolu zinošie runāja, ka "nekas tur nebūs", bet, ja priekšniekam vajag... Tagad Liepājas priekšniekiem dikti vajag Torresu.

Futbolisti gan nav vienīgie, kas bīda ES pases "pa draugam". 2003. g. kāds Valdis Valters izmisīgi Latvijas pilsoņos iebīdīja basketbolistu Troju Ostleru. Kurš Latvijas izlasē nospēlēja desmit spēļu, neko paliekošu aiz sevis neatstājot. Bet Valteram gribējās un Saeima iedeva amerikānim Latvijas pasi.

Kaut kad ap to pašu laiku Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Ēvalds Grabovskis Saeimai rekomendēja "par īpašiem nopelniem" piešķirt Latvijas pilsonību vārtsargam Maksimam Jakovļevam (1988.), kurš jau tad nebija konkurētspējīgs, lai tiktu Latvijas jauniešu (U-18) un junioru (U-20) izlasēs.

Mans ierosinājums. No šādiem rekomendētājiem (Valters, Grabovskis, Mežeckis), kuri ir tik neprofesionāli un neredz, ko kurš spēs, vai apzināti blefo nekādus ieteikumus sportistu naturalizācijai nepieņemt. Ja vien tā nav pilsonība "pa draugam".