Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2668, Did:0, useCase: 3

Autors: Jānis Matulis

Matulis Bratislavā: līderu sekstets, Šveice un pārējie...

Matulis Bratislavā: līderu sekstets, Šveice un pārējie...
Bobs Hārtlijs. Foto: Romāns Kokšarovs/f64

Arī līdz Bratislavai nonākušas atbalsis, ka hokeja komentētāji Herberts Vasiļjevs un Jānis Stepītis neesot bijuši politkorekti pret Itālijas izlasi. Proti, tādiem švakuļiem neesot ko darīt elites grupā... Nespēju iedomāties, ko tik aplamu abi kolēģi varēja pateikt. Varbūt 3:0 spēlē baigi sprēgāt par mūsu varēšanu arī nav īsti vietā, taču statistika - šī nepielūdzamā madāma - ir objektīvi ļoti strikta. Nu ir šajā čempionātā divi ļoti izteikti autsaideri! Itālija un Lielbritānija. Latvija? Nu, kādu pusklasi vismaz augstāk.

Laikam jau pasaules čempionāta organizatori pārzina žurnālistu vēlmes parotaļāties ar skaitļiem. Un čempionāta oficiālajā programmā pie katras no 16 izlasēm klāt pievilktas šo valstu vietas pēdējos piecos pasaules čempionātos. Braukt vēl senāk atpakaļ vēsturē nav lielas jēgas. Piemēram, Latvijas 8:0 pret Vāciju 1997. gadā un 5:0 vēl pēc gada tagad vairs ir tikai vēsture un nebūt nerāda abu izlašu šodienas spēku samēru. Tas bijis pirms divdesmit gadiem un neviena to gadu lieluzvaras spēlētāju nav ne mūsu, ne Vācijas izlasēs. Pat no treneru un apkalpojošā personāla šajā modelī nav neviena... Cita lieta - atcerēties kādu no pēdējo piecu gadu mačiem. Ko pirms spēles ar Čehiju arī darījām ar mūsu blices vārtsargu treneri Edgaru Masaļski. Pirms trim gadiem Maskavā ar diviem Plekaņeca precīziem metieniem Masaļska būrī čehi nonāca 2:0 vadībā. Tad ar Roberta Bukarta (36. min.), Zemga Girgensona un Miķeļa Rēdliha metieniem (58. min) bijām ļoti tuvu uzvarai. Pietrūka nieka 59 sekunžu vai pēc tam realizētu bullīšu. Lai čehi pirmo reizi tiktu nolikti uz lāpstiņām.

Nu nav Latvijas bilancē šo lielo zaudējumu vai kā saka hokeja treneris Ēvalds Grabovskis - “automobiļu numuru.” Bija 0:11 pret Kanādu Rīgā, pērn - 1:8 pret Somiju. Latvijas izlase principā visam elites grupas augšgalam izrāda cienījamu pretestību. Jā, 3:6 pret Čehiju jau rāda, ka viena komanda ir bijusi pārāka, taču tas nav divu dažādu līgu komandu rezultāts. Cerams, ka “automobiļu numuri” nebūs arī pret Krieviju un Zviedriju, kaut klusībā gaidām uzvaras.

Skaidrs, ka šie lielie rezultāti nedaiļo elites grupas čempionātu. Kā Itālijas 0:10 pret Krieviju, 0:9 pret Šveici, 0:8 pret Zviedriju, Austrijas un Norvēģijas 1:9 pret Zviedriju, Lielbritānijas 0:8 pret Kanādu un 0:9 pret Dāniju. Čempionāta pirmajā pusē, kad pārsvarā tiekas augša ar apakšām, šādi rezultāti nav retums. Tā ir pat norma: ja Krievijas, Zviedrijas, Čehijas, Kanādas un ASV izlasēs spēlē tik daudz hokejistu no pasaules pašas labākās līgas NHL, tad ko? Gaidīti, ka šie superprofi zaudēs Itālijai vai Austrijai? Tas būtu vairāk nekā naivi. Droši vien, ka pasaules hokejā vajag izmaiņas, taču šā brīža formāts - divas grupas pa astoņi ir optimāls. Visiem, izņemot pirmo sešnieku. Ja basketbolā, volejbolā un futbolā federācijas iet uz lielu paplašināšanos (ekonomiski izdevīgi!), tad būtu stulbi prasīt, lai hokejs atgriežas pie 12 vai pat 8 komandu formāta. Kaut ducis, sadalīts sešniekos kā 1997. gadā, arī bija sportiski interesants pasākums. Te Bratislavā visvairāk par izmaiņām elites grupā raud krievi.

Ir skaidrs, ka pasaules hokejā notiek noslāņošanās. Ir lielais sešnieks - Kanāda, Krievija, Zviedrija, ASV, Somija un Čehija, bet... ja gadsimtu mijā čehi varēja lepoties ar vairākiem pasaules zeltiem, olimpisko Nagano ieskaitot, tad pēdējos piecos (!!) pasaules čempionātos Čehija nav bijusi uz goda pjedestāla. Arī šā sešnieka ietvaros dominē Kanāda, Krievija un Zviedrija.
Aiz lielā sešnieka seko Šveice - pat ar nelielu atrāvienu. Šad tad, arī 2018. gada olimpiskajās spēlēs - izšauj Vācija. Laikam jau pamazām uz leju iet Slovākijas hokejs. 2002. gada pasaules čempioni nu jau piecus turnīrus paliek ārpus “play-off”, un tā droši vien būs arī šogad. Slovākijas U-18 izlases izkrita no elites čempionāta.
Aiz Šveices, Vācijas un Slovākijas ir četru valstu grupa - Francija, Latvija, Dānija un Norvēģija, kas laiku pa laikam tiek “play-off”, bet norma ir 10., 11., 12., 13. vieta.
Negribu apgalvot, bet man liekas, ka uz leju varētu iet Francija un Norvēģija. Šo abu valstu panākumi bija - ilggadēji izlases galvenie treneri. Rojs Johansons (59) Norvēģijas izlasi trenēja no 2002. līdz 2016. gadam, sākot no 1. divīzijas. Tāpat kā Deivs Hendersons (67) Francijā - 14 (!) gadi kā galvenajam trenerim. Saliedēta komanda, kur viens otru zina, ciena un respektē. Un ir rezultāts. Jaunajam - Filipam Bozonam šogad vairāki vadošie spēlētāji atteikuši. Pie Hendersona tā nebija. Droši vien, ka arī Latvijas modelī būtiski ir galveno treneri piesaistīt uz ilgu laiku.

Par tiem trim, kas beigās - Austrija, Itālija un Lielbritānija - daudz ko teikt nav: viņu vieta arī ir krustcelēs. Kopā ar Kazahstānu, Ungāriju, Slovēniju.

Pasaules hokeja elite (2014.-2018.)

2014.2015.2016.2017.2018.vietu summa
Kanāda5112413
Krievija1233615
Zviedrija3561116
ASV6345319
Somija2624521
Čehija4457727
Šveice108116237
Slovākija99914941
Vācija1410781150
Francija8121491255
Latvija11131310855
Dānija13148121057
Norvēģija121110111357
Austrija181520171484
Itālija152118161888
Lielbritānija2624242317114


, 2019-05-17 22:30, pirms 5 gadiem
Piekrītu par slāņošanos, tikai tam mūsu 10.-12.vietas slānim, vēl klāt vajadzētu pielikt Baltkrieviju.
Virtuālās realitātes varoņi - Kristaps Porziņģis un Luka Dončičs. Foto: Reuters/Scanpix
21

Matulis prāto par attālinātu līdzjušanu un lielo sporta kā tādu

Mana sporta līdzjutēja jaunība pagāja padomju laikos, kad Latvijas TV translēja lielāko daļu no mūsu sporta spēļu komandu spēlēm, bet, protams, ne pilnīgi visas. Kopš 1973. gada rudens biju itin cītīgs “Dinamo” hokeja, “Radiotehniķa” volejbola, VEF un TTT basketbola, “Celtnieka” handbola un “Daugavas” futbola spēļu apmeklētājiem. Dažkārt, lai tiktu uz VEF spēlēm “Daugavas” sporta namā, bija jāpastāv rindā pēc biļetēm, bet iesākumā biļetes uz “Dinamo” spēlēm pārsvarā pirku no rokas. Svētdienās, kad tirgoja atlikušās stāvvietas Sporta pilī, tās pazuda pusstundas laikā, tāpēc drošāks un racionālāks bija variants kādu stundu pirms spēles “ganīties” “Bērnu pasaules” rajonā, kur par pieckārtīgu uzcenojumu – pieciem rubļiem – kāds spekulants noteikti pārdeva “lieko” biļeti. Piecu studiju gadu laikā bija tikai viens gadījums – kāda spēle ar ACSK, kad netiku pilī uz spēles sākumu. Jo neviens biļeti nepārdeva pat par cēneri...
"Dinamo" virsvadonis Ģirts Ankipāns nu jau ierastā pozā. Foto: Romāns Kokšarovs, f64
8

Kaut ātrāk pienāktu marts... bez “Dinamo”

Vēl četras mājas spēles Rīgā, tikpat Tālajos Austrumos un pati sūdīgākā Rīgas “Dinamo” sezona būs beigusies. Ja nenotiktu izmisīgā cīņa ar Minskas “Dinamo” par pašu pēdējo vietu visā KHL, varētu jau mest arī dvieli ringā, lai puikas beidz šo izrādi, kas, kā no malas šķiet, viņiem pašiem sen noriebusies. Tur tiešām vajag “talantu”, lai pusotru (!!!) spēli jeb 45 vairākuma iespējas nomuļļātu bez vārtu guvuma.
Bobs Hārtlijs. Foto: www.hawk.ru
2

Miljonāri arī KHL spēlē vislabāk

Jau kopš 2008. gada rudens KHL runā, ka kaut kad varētu tikt publiskoti spēlētāju algu saraksti, taču šī tēma joprojām ir tabu. It kā Krievijas bandīti perfekti nezinātu, cik kurš hokejists pelna! Laiku pa laikam notiek datu noplūde, kaut normāli būtu, ja arī jebkurš hokeja fans varētu salīdzināt spēlētaja algas ar laukumā padarīto. Jo arī Latvijā cilvēki itin bieži uzstāj, ka pat "Dinamo" spēlētājiem maksā par daudz... Kaut salīdzinot ar KHL oligarhiem, tā ir gandrīz sīknauda.