Latvijas vieglatlētikas izlases direktors: "Manēža Rīgā ir lielākā sāpe"

"Biju iegājis Daugavas stadiona manēžā, un tur bija miljons cilvēku. Vienam vajag lēkāt, citiem atkal skriet, katram trenerim ir sava grupa, un visi strīdas, kā sadalīt vietas. Šo problēmu nevarēs atrisināt, kamēr Rīgā nebūs normālas manēžas. Tā ir vieglatlētu lielākā sāpe," norāda izlases direktors, kura daba lauks ir sportisti un treneri.

Iepriekš izlases direktora amatu pildīja Edvīns Krūms, nosaukums bija mazliet atšķirīgs (izlases galvenais treneris), taču darba pienākumi ir tie paši - visu organizēt. Miļkevičs uzskata, ka Latvijas Vieglatlētikas savienībai visvairāk jāstrādā pie infrastruktūras uzlabošanas, jādara viss iespējamais, lai uzlabotu treniņu apstākļus. Bez tam gribētos, lai izlases kandidātiem tiktu rīkotas kopīgas treniņnometnes, kas radītu komandas sajūtu.

Ko darīt, lai Latvijas vieglatlētikā nebūtu aizvainoto sportistu saistībā ar atlasi uz starptautiskajiem čempionātiem? "Sportistiem un treneriem ir jābūt skaidri zināmiem atlases kritērijiem," akcentē Dmitrijs Miļkevičs. "Piemēram, kuri tiks iekļauti komandā, ja būs četri pretendenti uz trijām vietām, un kuras būs galvenās atlases sacensības. Iespējama arī tāda situācija, kad sportists ir traumēts, bet viņa treneris sola, ka uz galvenajiem mačiem viss būs kārtībā. Tad būs jāpieņem lēmums, un to nedarīs viens cilvēks."

Izmantotie resursi:
Laikraksts "Diena"